Kur nonāk tavs vecais telefons? Elektronisko atkritumu problēma Latvijā

Kur nonāk tavs vecais telefons? Elektronisko atkritumu problēma Latvijā

Vidēji latvietis iegādājas jaunu viedtālruni ik pēc 2–3 gadiem. Vecais bieži nonāk atvilktnē, kur tas mierīgi guļ kopā ar pieciem citiem veciem telefoniem, divām austiņu komplektiem un lādētājiem, kas sen vairs neder. Pazīstama situācija?

Elektronisko atkritumu (e-atkritumu) apjoms globāli pieaug straujāk nekā jebkuram citam atkritumu veidam. 2023. gadā pasaulē tika radīti aptuveni 62 miljoni tonnu e-atkritumu — tas ir vairāk nekā visu pasaules lidmašīnu svars kopā. Un tikai 22% no tiem tika pārstrādāti.

Kas ir e-atkritumos un kāpēc tas ir svarīgi?

Viedtālrunis satur vairāk nekā 60 dažādus ķīmiskos elementus, tostarp:

  • Zelts, sudrabs, platīns — tonnā viedtālruņu ir vairāk zelta nekā tonnā zelta rūdas
  • Retzemju elementi — neaizstājami mūsdienu tehnoloģijām, bet ar ierobežotiem krājumiem
  • Svins, dzīvsudrabs, kadmijs — toksiski, ja nokļūst augsnē vai ūdenī

Kad elektronika nonāk poligonā, toksiskie elementi izsūcas augsnē un gruntsūdeņos. Vērtīgie materiāli — tiek zaudēti uz visiem laikiem.

Ko darīt ar e-atkritumiem Latvijā?

Labā ziņa — Latvijā ir salīdzinoši laba e-atkritumu savākšanas infrastruktūra. Sliktā ziņa — lielākā daļa iedzīvotāju to neizmanto.

Kur nodot?

  • Elektropreču veikali — likums nosaka, ka veikalam jāpieņem vecā tehnika, ja pērc jaunu
  • Šķiroto atkritumu savākšanas laukumi — pieejami gandrīz visās pašvaldībās
  • Speciālie savākšanas pasākumi — regulāri notiek Rīgā un citās pilsētās

Neesi izmest, ja vēl strādā

Pirms atbrīvojies no vecās tehnikas, pārdomā:

  • Pārdod — lietotu elektronikas tirgus Latvijā ir aktīvs
  • Atdod — biedrības un skolas labprāt pieņem funkcionējošu tehniku
  • Salabo — bieži vien problēma ir nomainījams akumulators vai ekrāns

Mūsu elektronika satur vērtīgus resursus, kuru ieguve no dabas ir destruktīva un dārga. Katrs pareizi nodots vecais telefons vai dators ir ieguldījums ne tikai tīrākā vidē, bet arī saprātīgākā resursu izmantošanā.

Tekstilatkritumu problēma, par kuru Latvijā neviens nerunā

Tekstilatkritumu problēma, par kuru Latvijā neviens nerunā

Mēs daudz runājam par plastmasu. Par pārtikas atkritumiem. Par atkritumu šķirošanu. Bet ir viens atkritumu veids, kas klusi aug un par kuru diskusija Latvijā praktiski nepastāv — tekstilatkritumi.

Eiropas Savienībā katrs iedzīvotājs gadā izmet vidēji 11 kg apģērba un tekstilizstrādājumu. Latvijā precīzu datu nav, bet situācija, visticamāk, ir līdzīga. Un šie atkritumi gandrīz vienmēr nonāk poligonā.

Ātrā mode — lēts apģērbs ar augstu cenu

Problēmas sakne ir ātrā mode. Zīmoli piedāvā jaunas kolekcijas ik pēc pāris nedēļām, cenas ir tik zemas, ka apģērbu ir vienkāršāk izmest nekā mazgāt. Vidēji apģērba gabals tiek valkāts septiņas reizes pirms tā nonāk atkritumu grozā.

Bet lētais T-krekls nav bezmaksas. Tā ražošanai nepieciešami tūkstošiem litru ūdens, ķīmiskās vielas krāsošanai un transportēšana no otras pasaules malas. Mēs vienkārši šīs izmaksas neredzam cenu zīmē.

Ko Latvijā var darīt ar nevajadzīgu apģērbu?

Iespējas ir, bet tās nav acīmredzamas:

  • Ziedojumu konteineri — Latvijas Sarkanais Krusts un citas organizācijas uzstāda konteinerus lietotam apģērbam. Nosacījums — apģērbam jābūt tīram un lietošanas kārtībā.
  • Otrreizējās lietošanas veikali — Rīgā darbojas vairāki, piemēram, Otrā Elpa un citi. Tie pieņem kvalitatīvu lietotu apģērbu.
  • Apmaiņas pasākumi — apģērbu svapmītu popularitāte Latvijā aug. Tā ir iespēja atjaunot garderobi bez jaunas produkcijas iegādes.
  • Pārstrāde mājas apstākļos — veci T-krekli kļūst par tīrāmajām lupatām. Džinsi — par somkām vai spilveniem.

2025. gada ES noteikumi mainīs situāciju

No 2025. gada ES dalībvalstīm, tostarp Latvijai, jānodrošina atsevišķa tekstilatkritumu savākšana. Tas nozīmē, ka drīzumā mēs redzēsim jaunus konteinerus un savākšanas punktus tieši tekstilam. Bet vai infrastruktūra būs gatava? Pagaidām tas ir liels jautājuma zīme.

Viena lieta ir skaidra — mēs vairs nevaram turpināt izlikties, ka šī problēma neeksistē. Katrs nevajadzīgais apģērba gabals skapī ir atgādinājums par sistēmu, kas mudina pirkt vairāk nekā mums vajag.

Kāpēc atkritumu šķirošana Latvijā joprojām ir haoss

Kāpēc atkritumu šķirošana Latvijā joprojām ir haoss

Runāsim atklāti — atkritumu šķirošana Latvijā ir tālu no ideāla. Jā, mums ir konteineri ar krāsainiem vākiem, bet vai kāds tiešām zina, ko kurā mest? Pētījumi rāda, ka aptuveni 40% no šķirotajos konteineros iemestā satura ir nepareizi sašķiroti atkritumi. Tas nozīmē, ka gandrīz puse no mūsu pūlēm ir veltīga.

Problēma nav tikai iedzīvotāju slinkumā vai neziņā. Sistēma pati ir pretrunīga — dažādās pašvaldībās ir atšķirīgi noteikumi, marķējumi uz iepakojumiem ir neskaidri, un informācija par to, kas notiek ar atkritumiem pēc savākšanas, ir minimāla.

Kas tiešām notiek ar jūsu sašķirotajiem atkritumiem?

Daudzi latvieši šķiro atkritumus ar pārliecību, ka viss tiek pārstrādāts. Realitāte ir sarežģītāka. Ja šķirošanas konteinerā ir pārāk daudz nepareizi iemesta materiāla, visa krava bieži vien nonāk poligonā kopā ar nešķirotajiem atkritumiem. Jūsu rūpīgi sašķirotā plastmasa var beigties tajā pašā vietā, kur kaimiņa nesakārtotais maiss.

Turklāt ne visas plastmasas ir vienādas. Marķējums ar pārstrādes simbolu un ciparu nenozīmē, ka to pieņem jūsu pašvaldības pārstrādes rūpnīca. PET pudeles (cipars 1) un HDPE iepakojumi (cipars 2) parasti tiek pieņemti. Bet polistirols, PVC un daudzslāņu iepakojumi? Tiem Latvijā praktiski nav pārstrādes iespēju.

Ko tu reāli vari darīt

Aizmirsti par perfekcionismu. Labāk šķirot 80% pareizi nekā atteikties pavisam. Šeit ir vienkārši noteikumi, kas strādā:

  • Izskalo iepakojumu — netīrs iepakojums piesārņo visu konteineru
  • Ja šaubies — nemet šķirošanā — labāk nešķirot nekā sabojāt visu konteineru
  • Saplacini kartonu un pudeles — tas ietaupa vietu un atvieglo pārstrādi
  • Biološkos atkritumus — kompostā — ja tev ir dārzs, tas ir visvērtīgākais, ko vari darīt

Latvijas atkritumu apsaimniekošanas sistēma nav ideāla. Bet tas nenozīmē, ka individuālām darbībām nav nozīmes. Katrs pareizi sašķirots iepakojums ir solis pareizajā virzienā — pat ja sistēma kopumā vēl hinkulē.

Galu galā, pārmaiņas sākas ar apziņu. Un varbūt arī ar mazliet dusmām par to, cik haotiska šī sistēma pagaidām ir.