Tekstilatkritumu problēma, par kuru Latvijā neviens nerunā

Tekstilatkritumu problēma, par kuru Latvijā neviens nerunā

Mēs daudz runājam par plastmasu. Par pārtikas atkritumiem. Par atkritumu šķirošanu. Bet ir viens atkritumu veids, kas klusi aug un par kuru diskusija Latvijā praktiski nepastāv — tekstilatkritumi.

Eiropas Savienībā katrs iedzīvotājs gadā izmet vidēji 11 kg apģērba un tekstilizstrādājumu. Latvijā precīzu datu nav, bet situācija, visticamāk, ir līdzīga. Un šie atkritumi gandrīz vienmēr nonāk poligonā.

Ātrā mode — lēts apģērbs ar augstu cenu

Problēmas sakne ir ātrā mode. Zīmoli piedāvā jaunas kolekcijas ik pēc pāris nedēļām, cenas ir tik zemas, ka apģērbu ir vienkāršāk izmest nekā mazgāt. Vidēji apģērba gabals tiek valkāts septiņas reizes pirms tā nonāk atkritumu grozā.

Bet lētais T-krekls nav bezmaksas. Tā ražošanai nepieciešami tūkstošiem litru ūdens, ķīmiskās vielas krāsošanai un transportēšana no otras pasaules malas. Mēs vienkārši šīs izmaksas neredzam cenu zīmē.

Ko Latvijā var darīt ar nevajadzīgu apģērbu?

Iespējas ir, bet tās nav acīmredzamas:

  • Ziedojumu konteineri — Latvijas Sarkanais Krusts un citas organizācijas uzstāda konteinerus lietotam apģērbam. Nosacījums — apģērbam jābūt tīram un lietošanas kārtībā.
  • Otrreizējās lietošanas veikali — Rīgā darbojas vairāki, piemēram, Otrā Elpa un citi. Tie pieņem kvalitatīvu lietotu apģērbu.
  • Apmaiņas pasākumi — apģērbu svapmītu popularitāte Latvijā aug. Tā ir iespēja atjaunot garderobi bez jaunas produkcijas iegādes.
  • Pārstrāde mājas apstākļos — veci T-krekli kļūst par tīrāmajām lupatām. Džinsi — par somkām vai spilveniem.

2025. gada ES noteikumi mainīs situāciju

No 2025. gada ES dalībvalstīm, tostarp Latvijai, jānodrošina atsevišķa tekstilatkritumu savākšana. Tas nozīmē, ka drīzumā mēs redzēsim jaunus konteinerus un savākšanas punktus tieši tekstilam. Bet vai infrastruktūra būs gatava? Pagaidām tas ir liels jautājuma zīme.

Viena lieta ir skaidra — mēs vairs nevaram turpināt izlikties, ka šī problēma neeksistē. Katrs nevajadzīgais apģērba gabals skapī ir atgādinājums par sistēmu, kas mudina pirkt vairāk nekā mums vajag.