Uztura ietekme uz zobu veselību

Lai zobi ilgāk saglabātos veseli, ir pareizi jāēd. Uzturam jābūt pilnvērtīgam, sabalansētam, tam jāsatur visas zobu audu reģenerācijai nepieciešamās minerālvielas un vitamīnus, un iespējami mazāk cukura.

Ja jums ir aizdomas, ka jūsu zobi nav veseli, iesakam apmklēt Dr. Jūlijas Katkevičas diennakts zobārstniecību (https://diennaktszobarstnieciba.lv/).

Mūsdienās produkti ar augstu cukura un tauku saturu, kas nav ilgi jākošļā, ir ļoti izplatīti un populāri. Rezultātā uz zobiem rodas aplikums, kurā lieliski jūtas baktērijas, kas naktī gluzi ka skābe sagrauž  zobu emalju. Visnevēlamākais zobiem ir mīksts un lipīgs ēdiens , kas satur cukuru vai cieti. Pie šiem pārtikas produktiem pieder visi saldumi, īpaši īrisi un karameles.Ēšanas laikā nelielas uztura daļiņas aizķeras zobu starpās un vēlāk kļūst par lielisku barojošu vidi mikroorganismiem. Pēc saldā ēdiena mutes dobums jāizskalo ar ūdeni, eliksīru, zobi jātīra ar suku, zobu diegu vai jāizlīdzas ar košļājamo gumiju. Ja higiēnas līdzekļi nav pieejami, var pagrauzt burkānu, svaigu gurķi vai marinētu gurķi, redīsu, salātlapu vai ābolu. Lai normāli funkcionētu, zobiem un žokļiem nepieciešama pastāvīga slodze. Tāpēc tikai mīkstas barības lietošana uzturā var veicināt zobu un smaganu saslimšanu. Svaigi dārzeņi un augļi ne tikai nodrošina organismu ar vitamīniem un šķiedrvielām, tie masē smaganas un palīdz zobiem pašattīrīties.

Ir jāpierod pašiem un jāiemāca arī bērniem, ka ar saldumiem našķoties vēlams ne biežāk kā reizi dienā. Ja vēlme šķiet nepārvarama, labāk priekšroku dot muslim ar svaigiem augļiem un pienu vai jogurtu.

Lai zobi būtu veseli, uzturā ir jāiekļauj:

  • Augu valsts produkti- dārzeņi, augļi, zaļumi un rieksti;
  • Piens, siers un biezpiens- tie aizsargā zobus no skābēm, kas rosina kariesa veidošanos;
  • 2-3 reizes nedēļā ēdienkartē jāiekļauj jūras zivis;
  • Polivitamīni, kas palīdz saglabāt imunitāti, rūpējas par pareizu vielmaiņu un nostiprina smaganas un zobus.

Ievērojot šos ieteikumus, zobi saņems visu, kas tiem nepieciešams, lai tie būtu stipri un veseli.

Īsi par Čarlzu II

Čārlzs II dzimis 1630. gadā, bija Anglijas, Skotijas un Īrijas karalis. Sākumā pirms triju valstu karaļa statusa viņš bija Velsas princis, kā arī Kornvolas un Rotsjetas hercogs.

Čārlzam bija astoņpadsmit gadi, kad viņš uzzināja par sava tēva Čārlza I nāves soda izpildi. Čārlzs I bija sava tēva pilntiesīgais troņmantinieks, taču viņš netika pasludināts par karali, jo pēc viņa tēva nāves Anglija faktiski kļuva par republiku. Toties 1649. gada 5. februārī Skotijas parlaments pasludināja Čārlzu II par karali, un 1651. gada 1. janvārī viņš tika kronēts par Skotijas karali.

Kad Čārlzs II tika kronēts par Skotijas karali, Olivera Kromvela spēki sāka apdraudēt Čārlza pozīciju Skotijā, un pēc deviņiem mēnešiem Olivers Kromvels ar karaspēku uzbruka Čārlzam II. Daudzi skoti atteicās piedalīties karā. Tikai daži rojālisti pievienojās armijai, taču viss beidzās ar sakāvi. Rezultātā viņš bija spiests bēgt, kas viņam prasīja sešas nedēļas. Aizbēgdams viņš nodzīvoja deviņus gadus Francijā, tagadējā Nīderlandes teritorijā.

Pēc Kromvela nāves sākās politiskās krīzes laiks, un Čārlzs II tika aicināts atgriezties Anglijā un ieņemt viņa mantoto troni. Viņš tika kronēts arī par Anglijas un Īrijas karali.

Anglijas viduslaikos

Rezumējot informāciju, var secināt, ka Anglijas revolūcijas pārvaldes forma mainās no sākotnējās monarhiskās iekārtas uz parlamentāru konstitucionālu monarhiju, kur monarhs vienpersoniski nedrīkst pieņemt lēmumus vairs.

Uzzinām, ka karaļa atbalstītāji tika saukti par rojālistiem, taču parlamenta atbalstītāji par parlamentāristiem. Vairāku gadu garumā pēc vairākiem kariem uzvaru izcīnīja parlaments, kurš vērsās pret to laiku karali Čārlzu I un viņa vienpersonisko lēmumu pieņemšanu, neuzklausot parlamentu.

Darba mērķis tika realizēts – tika pētīta Anglijas revolūcijas norise gadu laikā pa karu posmiem. Tika izpētīti arī revolūcijas cēloņi un sekas. Divi nozīmīgākie cēloņi bija reliģiskās un politiskās nesaskaņas. Galvenās revolūcijas sekas ir rojālistu un parlamentāristu vienošanās, ka angļu monarhs nevar valdīt bez parlamenta iesaistes un piekrišanas, un kā rezultātā izveidojās parlamentāra konstitucionāla monarhija. Darbā aprakstītās personas arī tika izpētītas, kā Olivers Kromvels, ietekmīgais karavadonis, un karalis Čārlzs II. Protams, Čārlzs I arī bija nozīmīga persona Anglijas revolūcijā, taču par viņu plaši tika aprakstīts pirmajā un otrajā nodaļā, tāpēc nebija nepieciešams izdalīt atsevišķu nodaļu viņam.

Būtisks notikums bija, kad tika tiesāts karalis Čārlzs I līdz nāves sodam. Pēc viņa nāves Anglija kļuva par republiku, kur Olivers Kromvels sāka dominēt valsts politikā. Tomēr pēc Kromvela nāves sākās politiskās krīzes laiks, un Čārlzs II tika aicināts atgriezties Anglijā un ieņemt troni, atjaunojot monarhiju, taču turpmāk parlaments arī iesaistījās Anglijas pārvaldē.